Daudz laimes, Latvija!
Vēlam skaistus, ģimeniskus, siltus, gaišus un patriotiskus svētkus!
Tukuma slimnīca vēl veselību, izturību, pacietību, aizrautību mazajiem un lielajiem audzēkņiem, viņu vecākiem un pedagogiem jaunajā mācību gadā!
Atjaunots 16.05.2023
2023.gada 16.maijā SIA "Tukuma slimnīca" sadarbībā ar NMPD Katastrofu medicīnas centru rīkoja tikšanos, kuras laikā tika aktualizētas slimnīcas katastrofu medicīnas plāna sadaļas un notika apspriede par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Katastrofu medicīnas plānošana ir svarīgs posms, lai nodrošinātu sistēmas gatavību reaģēt un sniegt saskaņotu neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas situācijās. Tāpēc tiek izstrādāts valsts katastrofu medicīnas plāns, slimnīcu katastrofu medicīnas plāni un Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu iekšējie normatīvie akti, kas nosaka nepārtrauktas darbības nodrošināšanu ārkārtas situācijā un ārkārtas situācijas draudu gadījumā.
Katastrofu medicīnas plānošana ietver integrētu un visaptverošu pieeju, kas balstīta uz četriem katastrofu medicīnas pīlāriem: profilakse un novēršana, sagatavotība, reaģēšana un atgūšanās.
Atbilstoši slimnīcas sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un prognozētajiem apdraudējuma veidiem katastrofu medicīnas plānā nosaka:
SIA "Tukuma slimnīca" izsaka pateicību NMPD Katastrofu medicīnas centram, kā arī iestādes atbildīgajiem darbiniekiem Artim Jaunkļaviņam, Initai Lazarei, Janīnai Volinskai, Kristīnei Žavnerei par iesaisti katastrofu medicīnas plānošanas darbos.
Atjaunots 16.05.2023
2023. gada 23 .maijā Tukuma slimnīcā norisinājās ikgadējās mācības ugunsdrošībā.
Pieaicinātais speciālists Aivars Mozulis un Tukuma slimnīcas darba aizsardzības speciālists Artis Jaunkļaviņš demonstrēja, kā pareizi nodzēst atklātu liesmu, kā lietot ugunsdzēšamo aparātu un stikla šķiedras pārklāju, kā arī bija praktiskās mācības darbiniekiem ugunsdzēsības ierīču lietošanā.
Mācībās kopā piedalījās 100 nodarbināto, kuriem bija iespēja dzēst atklātu liesmu ar dažāda veida ugunsdzēšamajiem aprātiem, atbilstoši katras nodaļas specifikai.
SIA "Tukuma slimnīca" izsaka pateicību Aivaram Mozulim un ikvienam darbiniekam, kurš piedalījās iestādes rīkotajās mācībās.
Informēts un zinošs darbinieks – labs palīgs savam līdzcilvēkam.
Arī Tukuma slimnīcas kolektīvs atzīmēja Starptautisko Māsu dienu, kas ik gadu norisinās 12. maijā.
Saulainā 12. maija pēcpusdienā sanācām kopā, lai mierpilnā un gaišā atmosfērā piedalītos Eneagrammas meistarklasē sievietēm kopā ar uzņēmēju, mūzikas un drāmas teātra Oratorio līdzdibinātāju Elitu Moiseju.
Kopīgi meklējām atbildes uz jautājumiem - kā izveidot veselīgas un mīlošas attiecības ar sevi un apkārtējiem, balstoties uz mūsu personības tipu.
Kad svētki nosvinēti, atskatāmies uz šo pasākumu un vēlamies vēlreiz izteikt atzinību un pateicības vārdus visām māsām par ikdienas nesavtīgo darbu, par ikdienas misijas veikšanu, par rūpēm un gādību.
Līdzcilvēkiem šī diena ir atgādinājums par visu labo darbu, ko māsas veic veselības aprūpē ik dienu.
Tukuma slimnīcas māsām tas ir sirdsdarbs.
Katru gadu, svinot šos svētkus, vēlamies uzsvērt profesijas Māsa nesveramo nozīmi sabiedrības labklājības nodrošināšanā.
Paldies par jūsu darbu!
7. aprīlī visā pasaulē atzīmē Pasaules veselības dienu!
Šī ir tā diena, kad uz brīdi apstāties ikdienas skrējienā, lai atcerētos, ka mūsu fiziskā un garīgā veselība ir dārgākā vērtība!
Tukuma slimnīca novēl veselīgu, mīlestības pilnu un bagātu Jauno gadu. Vienlaikus atgādinām par svarīgo - kur meklēt palīdzību svētku laikā, kā atpazīt, kad dzīvībai draud briesmas: lasiet, spiežot ŠEIT.
Šonedēļ Latvijā saglabāsies karsts laiks, kā arī nedēļas sākumā karstuma dēļ izsludināts sarkanais brīdinājums, Tukuma slimnīcas terapijas nodaļas vadītāja, Dr. Inga Jaščenko dalās padomos, kas jāņem vērā šajos tveicīgajos laikapstākļos.
Dr. Jana Jaščenko
"Ja gaisa temperatūra nesasniedz 38C, cilvēka ķermenis cīnās ar pārkaršanu, paplašinot zemādas asinsvadus. Tas ļauj ķermenim atdot siltumu lai veicināt atdzīšanu.
Kad temperatūra pieaug un ārējā temperatūra pārsniedz ķermeņa temperatūru, veidojas asinsrites centralizācija, kas izteikti palielina slodzi kardio-vaskulārais sistēmai."
Īpaši piesardzīgiem šajā laikā jābūt pacientiem ar hroniskam slimībām un maziem bērniem.
• cenšaties neatrasties tiešos saules staros no plkst. 12 līdz 16.00;
• samazināt fizikās aktivitātes un pārcelt tās uz agru rītu vai vēlu vakaru;
• ja tomēr Jums nepieciešams atrasties ārā, cenšaties regulāri taisīt pārtraukumus un atpūsties 10-15 min vēsā telpā;
• pēc iespējas noturēt vēsu temperatūru mājās;
• apģērbam jābūt vieglam - no naturāliem materiāliem, bez sintētikas piejaukuma;
• Neatrasties slikti vedinātas telpās vai sabiedriskajā transportā, kas nav aprīkots ar kondicionieri;
• ja ir pastiprināta svīšana, jāpalielina uzņemtā šķidruma daudzumus Veselam cilvēkam ieteicams izdzert 2 -2,5 l ūdens dienā. Labāk, ja dzersiet ūdeni ar minerālvielām, lai atjaunotu elektrolitu balansu.
Pacientiem ar hroniskam slimībām vēlams atrasties vēsā telpā lai maksimāli samazināt svīšanu. Attiecība uz šķidruma uzņemšanu, dzert ne vairāk kā 1,5 litru dienā ūdeni;
• Hroniskiem pacientiem jābūt īpaši piesardzīgiem un pie pirmajām pazīmēm par pašsajūtas pasliktināšanos nekavējoties konsultēties ar savu ārstējošo ārstu;
• Nelietojiet gāzētos dzērienus, tas kairina kuņģi un var izprovocēt hronisku gastrīta paasinājumu. Nelietot saldus dzērienus, tie pastiprina slāpes.
• Neēst trekno un aso.
• Nesmēķēt. Smēķēšana provocē trombu veidošanu īpaši karstajā laikā.
• Nelietot alkoholu. Tas stimulē organisma dehidratāciju. Alkohola sadales produkts - acetaldegīts — provocē sirds ritma traucējumus, kas var beigties letāli.
Tukuma slimnīca aicina būt piesardzīgiem un rūpēties par savu veselību!
Jūsu Tukuma slimnīca
Tukuma slimnīcas uzņemšanas nodaļā darbu uzsācis jauns dežūrārsts - Uģis Eida.
Pats ir dzimis kurzemnieks. Uģis savā ģimenē ir pirmais mediķis. Savu dzīvi saistīt ar medicīnu viņš izvēlējies, jo vienmēr bijis aktīvs dzīvesveida piekritējs un viņam padevušās eksaktās zinātnes.
Kāpēc tieši Tukums?
"Apbraukāju vairākas perifērijas slimnīcas, un Tukuma slimnīca man šķita vispievilcīgākā. Tāpēc esmu šeit, lai darītu savu darbu."
Pievienojoties arī citiem mediķiem, Dr. Uģis saka, ka viņa misija ir palīdzēt cilvēkiem.
Vēlēsim veiksmi mūsu jaunajam kolēģim! Skatīt mazāk
Dr. Uģis Eida
Mediķi vērš uzmanību:
• Karstos laikapstākļos ilgstoši neuzturēties ārā, īpaši laika posmā no pulksten 12.00 līdz 15.00.
• Valkāt karstam laikam piemērotu apģērbu - gaišas, vieglas drēbes no dabīga materiāla.
• Uzturoties saulē, jāvalkā galvassega.
• Dienā izdzert vismaz 1,5 - 3 litrus ūdens. Fiziskas slodzes apstākļos ūdeni lietot pastiprināti.
• Pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī.
• Izvairīties no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās.
• Regulāri iet vēsā dušā vai atvēsināties ar vēsu ūdeni, kaut vai tikai mitrinot seju.
• Karstos laikapstākļos samazināt kafijas un stipras tējas patēriņu, kas veicina organisma dehidratāciju, izvairīties no alkohola lietošanas.
Palīdzības sniegšana pārkaršanas gadījumā:
novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
atģērb cietušo;
mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
dod dzert vēsu ūdeni;
vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu.
Ja pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu, vēršaties pie dežūrārsta vai dodaties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Vakaros (17.00-08.00) un brīvdienās (visu diennakti) mediķa padomu saņemsiet, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni +371 66016001.
Ja veselības stāvoklis strauji pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - nekavējoties palīdzību meklējiet Tukuma slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai zvaniet 113.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti atgādina par ieteikumiem, kas jāievēro, lai pasargātu sevi un citus no infekcijas slimībām un citām veselības problēmām svētkos un garajās svētku brīvdienās.
Ievēro roku higiēnu. Pirms liec uz iesma gaļu un dārzeņus, rūpīgi nomazgā rokas. Mazgā rokas arī pirms sēdies pie svētku galda, pēc rotaļām, pēc tualetes apmeklējuma. Ja nav pieejamas ziepes un ūdens, izmanto roku dezinfekcijas līdzekli. Raugies, lai to dara arī bērni!
Dzer ūdeni. Karstā laikā tas nepieciešams vairāk nekā ikdienā! Padzeries vēl pirms parādās slāpes un dari to regulāri visas dienas garumā. Atturies no kafijas, tējas, saldinātiem dzērieniem - tie slāpes neremdina. Tāpat neaizmirsti piedāvāt ūdeni arī bērniem.
Sarūpē drošu svētku mielastu. Dodoties uz svinībām, atceries, ka, ilgstoši uzglabājot pārtiku nepiemērotā temperatūrā, tā var sabojāties. Nelieto produktus, kuri ir sākuši bojāties vai smakot. Ja ledusskapis nav pieejams, vari īslaicīgi izmantot aukstuma kameras/somas ar aukstuma elementiem. Vienmēr kārtīgi nomazgā augļus un ogas. Grilējot pievērs uzmanību produktu pagatavošanas ilgumam. Tos sadedzinot, var rasties kaitīgas un kancerogēnas (vēzi izraisošas) vielas, bet kārtīgi neizcepot, pārtikā var palikt dažādi slimību izraisītāji, kas izsauc tādus simptomus kā slikta dūša, vēdersāpes, caureja un vemšana.
Neaizraujies ar alkoholu! Traumas un negadījumi visbiežāk notiek, esot reibumā. Saglabājot skaidru prātu, šos riskus samazināsi līdz minimumam.
Ievēro ugunsdrošību. Kurinot ugunskuru, dari to drošā attālumā no ēkām, nojumēm, kokiem un citiem objektiem. Degšķidrumu lieto atbilstoši lietošanas instrukcijai un neatstāj to bērniem pieejamā vietā! Svinību laikā neatstāj bērnus nepieskatītus ugunskura tuvumā un atceries, ka arī pēc nodzēšanas ugunskura vieta vēl kādu laiku ir karsta. Nelec pāri ugunskuram un neļauj to darīt citiem!
Sargies no kukaiņiem. Dodoties pļavā plūkt Jāņu zāles, neaizmirsti, ka līdz ar tām vari ienest mājās arī ērces. Lieto ērču atbaidīšanas līdzekļus un velc gaišu, nosedzošu apģērbu un apavus! Neaizmirsti regulāri pārbaudīt savu un bērna ķermeni un apģērbu! Neatstāj dzērienu bez uzraudzības, jo tajā var iekļūt lapsenes, bites un citi kukaiņi. Pirms padzeries, vienmēr pārliecinies, vai tas ir droši! Lai izvairītos no kukaiņu kodumiem, priekšroku dod caurspīdīgiem dzērienu traukiem un iepakojumiem, kā arī māci piesardzības soļus bērniem!
Uzmanies no indīgiem augiem. Lasot Jāņu zāles un pinot vainagus, izvēlies augus un ziedus, par kuru drošību esi pārliecināts! Latvijā ir vairāki indīgi augi, kuri var izraisīt saindēšanos vai to sula - apdegumus. Nemēģini pagaršot ogas un augus, kurus nezini un neļauj to darīt bērniem!
Izvairies no traumām. Pirms svētkiem ar bērniem atkārtoti pārrunā drošības noteikumus. Svinību laikā neatstāj bērnus bez uzraudzības un iepriekš vienojies, kurš bērnus pieskatīs. Ja nepieciešams uz brīdi novērsties, norunā, kurš pieaugušais var uzņemties bērnu pieskatīšanu.
Ievēro piesardzību ūdens tuvumā. Lai atpūta pie ūdens būtu patīkama un droša, pirms došanās ūdenī vienmēr izvērtē savas spējas - neej peldēties, ja esi stipri sakarsis saulē, lietojis alkoholu, tikko paēdis vai jūties slikti. Atpūšoties ar bērniem pie ūdens, atcerieties, ka bez uzraudzības bērnus nedrīkst atstāt ne uz mirkli. Lūdzot kādam pieskatīt bērnu, uzrunā konkrētu personu, nevis vērsies pie visiem klātesošajiem, lai bērnu pieskata. Izvērtē arī laikapstākļus, jo lielos viļņos un stiprā vējā, lietus vai negaisa laikā peldēties ir bīstami. Arī naktī vai miglā nav piemērotākais laiks, lai dotos peldēt, jo ir grūtāk saskatīt krastu un var pazust orientēšanās spējas. Nelec ūdenī uz galvas, pat ja tā esi darījis iepriekš.
Esi piesardzīgs atrodoties saulē. Lai svētkos izvairītos no pārkaršanas un saules apdeguma, lieto saules aizsarglīdzekli ar SPF vismaz 30, neuzturies tiešos saules staros laikā no plkst.10.00 līdz 16.00 un izvēlies nosedzošu, viegli elpojošu apģērbu. Neaizmirsti arī par cepuri un saulesbrillēm. Atceries, zīdaiņiem līdz 1 gada vecumam nav ieteicams atrasties tiešos saules staros!
Rūpējies par savu seksuālo veselību. Ļaujoties papardes zieda meklējumiem, neaizmirsti par drošību! No nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvām infekcijām var pasargāt prezervatīvs, tomēr pirms lietošanas pārliecinies, ka tas ir derīgs lietošanai - nav beidzies derīguma termiņš un ir atbilstoši uzglabāts!
Izvērtē savu un bērnu veselības stāvokli pirms dodieties uz svinībām. Ja novēro elpceļu infekcijas slimību pazīmes, piemēram, klepu, sāpošu kaklu vai paaugstinātu temperatūru, aicinām svinības rīkot mājās. Ja slikta pašsajūta parādās svinību laikā, dodies mājās un sazinies ar ārstu.
Sagatavojies ārkārtas gadījumam. Pirms svinībām pārskati un sagatavo savu mājas aptieciņu, lai nepieciešamības gadījumā varētu sniegt pirmo palīdzību. Atbilstoši situācijai palīdzību vari meklēt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tālruni - 113 vai uz vienoto ārkārtas situāciju tālruni - 112. Ja dodies uz svinībām vietā, kur iepriekš neesi bijis, noskaidro precīzu atrašanās vietu, lai vajadzības gadījumā spētu operatīvi izsaukt palīdzības dienestus. Meklējot Jāņu zāles, ņem līdzi telefonu gadījumā, ja apmaldies.
Otrdien, 7.jūnijā, Tukuma slimnīcas uzņemšanas nodaļā norisinājās katastrofu medicīnas mācības ar mērķi pārbaudīt slimnīcas uzņemšanas nodaļas kapacitāti vienlaicīgi daudz cietušo pacientu pieplūduma gadījumā, sadarbības koordināciju starp iestādes struktūrvienībām un operatīvajiem dienestiem.
Mācību procesā tika simulēta situācija, ka notikusi vilciena avārija Tukums II stacijā ar tajā esošu kravu – amonjaku, un izcēlies ugunsgrēks. 17 Tukuma novada iedzīvotāji iejutās cietušo lomās, kurus nogādāja Tukuma slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kur imitēja pacientu uzņemšanu un ārstēšanu, un pārvešanu uz citu ārstniecības iestādi.
Izsakām pateicību aktieriem, kuri imitēja cietušos, SIA Tukuma slimnīcas darbiniekiem, kuri piedalījās mācību procesā, tāpat pateicamies Viesturam Driķim (VUGD), kā arī NMPD pārstāvjiem – Ingai Upmacei, Aigaram Lazdiņam, Lienei Brizgalovai, Laurai Krūzei un Laurai Pulei. 
31.maijā mēs ar cerību, pateicību un ticību pavadīsim atpakaļ uz mājām ukrainieti Annu Podgornovu, kura, aizsargājot bērnus no kara Ukrainā, devās prom no savas tēvzemes, un uz laiku kļuva par daļu Tukuma slimnīcas ģimenes.
Anna Tukuma slimnīcas rehabilitācijas nodaļā veica masiera pienākumus.
Anna atgriežas savā dzimtenē Kijivas apgabala pilsētā Fastivā, kur mājās ģimeni gaida viņas vīrs.
Anna, bēgot no kara, Tukumā ieradās ar diviem bērniem. Annu un bērnus laipni un sirsnīgi izmitināja kāda ģimene Tukumā, kura arī pavadīs ceļā līdz Varšavai. Tālāk ģimene turpinās ceļu līdz Fastivai pašu spēkiem.
Annai līdzi dosim cerību un ticību, lai karš beigtos un lai Ukrainā atgrieztos miers.
“Anna, paldies, ka biji daļa no mūsu saimes, lai arī uz neilgu laiku, pateicamies par Jūsu darbu, zināšanām un sirsnību! Vēlam veiksmi, izturību, un nepazaudēt cerību, ka gaisma vienmēr uzvar tumsu.”
Foto: Rehabilitācijas nodaļas virsmāsa Aina Lazdāne un Anna Podgornova
Aicinām iepazīties ar informativu materiālu iedzīvotājiem par rīcību dažādu apdraudējumu gadījumā, ko sagatavojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Vai zini, kā rīkoties, ja iedarbināts trauksmes signāls, sākušies plūdi, ja telpā jūtams sadūmojums, vai ja pastāv ēkas sadūmojuma draudi?
Katra iedzīvotāja pienākums ir zināt rīcības plānu apdraudējuma gadījumā, tāpēc aicinām iepazīties ar VUGD sagatavoto bukletu, SPIEŽOT ŠEIT ---> BUKLETS.
! Neaizmirsti informēt arī savus līdzcilvēkus, aicinot iepazīties ar šo bukletu.
Gan pandēmija, gan esošā situācija Ukrainā var radīt spriedzi, trauksmi, dusmas, bēdas vai nomāktību. Šādas emocijas ir dabiskas, saprotamas un nav nosodāmas, taču, nokļūstot grūtībās, ir svarīgi savlaicīgi rast atbalstu un palīdzību. Saņemot profesionālu palīdzību, krīzi var pārvarēt ātrāk un veiksmīgāk.
Veselības ministrija un Tukuma slimnīca aicina cilvēkus sekot līdzi savai un līdzcilvēku mentālajai veselībai!
Aicinām iepazīties ar materiālu: "Zini, kur saņemt bezmaksas palīdzību krīzes situācijā! "
Aicinām pēc palīdzības vērsties nekavējoties. Notiekošā karadarbība Ukrainā arī Latvijas iedzīvotājiem var radīt iekšēju trauksmi un paniku, tādēļ pieejams atbalsts Krīzes centrā Skalbes - atbalsta tālrunis 116123, kur profesionāli speciālisti sniegs nepieciešamo palīdzību.
Lai gan iemīlēšanās var šķist jautājums ar ļoti subjektīvu atbildi, patiesība ir tāda, ka zinātne ir mēģinājusi atbildēt uz šiem jautājumiem: kas mūsu organismā notiek, kad iemīlamies, kā mēs izvēlamies partneri, kāpēc attiecības ir īslaicīgas, un kā tās noturēt ilgtermiņā.
Tukums slimnīcas piesaistītā psihoterapijas speciāliste Līga Vaivade-Kalnmeiere pastāstīs par jūtu ķīmiju, par "rozā briļļu" periodu, par to, kāpēc attiecības reizēm ir īslaicīgas, un ko patiesībā nozīme vārds "mīlēt"?
Galvā notika “klikšķis”. Vienmēr fenomenāli ir šķitis, ka no miljoniem cilvēku mēs iemīlam tikai vienu konkrētā periodā. Kas nostrādā prātā, ka tieši šis cilvēks izvēlēts? Citiem vārdiem jautājot: kā mēs katrs izvēlamies sev otru pusīti, kurā iemīlamies?
Psihoterapijas speciāliste iezīmē: “Jā, tas tiešām nebūs racionāli izskaidrojams, kādēļ, kurā brīdī, uz ko pamatojoties notiek šī izvēle, taču skaidrs ir tas, ka iemīlēšanās procesu nosaka fizioloģiski procesi. Psihoterapijā iemīlēšanās tiek skaidrota no vairākiem aspektiem. Jungs runā par Animu un Animus mūsos katrā, kas kalpo par pamatu tam, kuram neapzināti tiek mūsu simpātijas un kuram nē. Ir autori, kuri uzskata, ka otru pusīti izvēlamies pēc smaržas, citi runā par mūsu mammas/tēta kā objekta lomu partnera izvēlē. Viedokļu ir daudz, bet vairums ir vienisprātis par to, ka tas notiek neapzināti, iracionāli un nekontrolēti.”
“Tauriņi vēderā” – kņudinoša sajūta, reizēm eiforija, satraukums, taču medicīniski raugoties, tas ir stress – pozitīvs un arī negatīvs. Ja reiz šīs sajūtas izraisa stresu, vai iemīlēties maz ir veselīgi?
Līga stāsta: “Varētu teikt, ka iemīlēšanās ir veselīga, jo tā izdala ļoti svarīgus hormonus, kuri savukārt atbild arī par mūsu imūnsistēmu. Ja vēl runājam par “klikšķi galvā”, tad tas tā patiešām ir, jo smadzenēs tajā brīdī sāk izdalīties dažādas vielas (neiromediātori un hormoni).
Vienlaikus speciāliste norāda, ka stress iedalās divās daļās. Tā sauktais “pozitīvais” stress un distress, jeb “sliktais” stress. Pozitīvais stress ir pat nepieciešams un ļoti noderīgs, jo tas motivē uz darbību. Šī procesa laikā atkal smadzenēs notiek ļoti daudz procesu un tiek izdalīti dažādi hormoni.
Ir novērojams, ka cilvēks iemīlēšanās fāzē kļūst apātiskās, mazinās interese par darbu, saviem hobijiem utt., un ne velti teikts slavenā filmā: “Viņa bija gudra sieviete līdz iemīlējās.”
Speciāliste atbild: “Šeit runa vairāk ir nevis par prāta spēju zudumu vai apātiskumu, bet par “rozā briļļu” efektu, kas ir raksturīgs iemīlēšanās sākuma fāzē, kas var ilgt aptuveni 1-1,5 gadu, kad otrā tiek saskatītas tikai pozitīvās īpašības, citreiz pat ieslēdzas tāds aizsargmehānisms kā izstumšana vai noliegums, kad acīmredzamas otra “sliktās” īpašības tiek ignorētas, nepamanītas vai racionalizētas “viņš/a tā rīkojās, jo…”. Vārdu sakot, partneris tiek idealizēts un vēl interesantāk ir tas, ka otram tiek piedēvētas vislabākās īpašības, kuras mēs saskatām sevī. Šī posma smadzeņu pavēlnieki ir endorfīni un oksitocīns.
Pēc “rozā briļļu” perioda kaisle sāk pierimt un partnerim ir jānokrīt no šī pjedestāla, uz kuru paši vien viņu esam uzlikuši. Šajā posmā sākās sadzīviskie strīdi, ienāk realitāte, pāris visdrīzāk ir sācis dzīvot kopā un viens otram kļūst par ikdienu, sāk pamanīt viens otrā jau daudz ko, kas kaitina, nepatīk, nav ierasts. Sākas tā sauktais “pierīvēšanās” posms. Šim posmam laiks nav noteikts. Tas var ieilgt uz gadiem, var mīties ar citiem posmiem, it sevišķi, ja pāra dzīvē šajā posmā ienāk mazulis.
Jo vairāk esam otru idealizējuši, jo smagāks ir kritiens, jeb lielāka vilšanās. Šim posmam ne katrs pāris spēj iziet cauri. Ja pāris atklāj, ka tomēr nevar sadzīvot ar otra trūkumiem, kuri “rozā briļļu” periodā pat, iespējams, ir ļoti patikuši, var notikt arī šķiršanās.
Par mīlestību ir milzum daudz dziesmu, dzejas rindas, poēmas, grāmatas, filmas, stāstu utt., taču, raugoties no psihoterapijas viedokļa, ko nozīmē vārds “mīlēt”?
Speciāliste norāda, ka par mīlestību mēs varam sākt runāt, kad iepriekšējais jeb iemīlēšanās posms ir iziets veiksmīgi, un esam sapratuši, ka otrs nebūs tāds, kādu mēs viņu gribam redzēt. Kad mēs sastopamies un sākam pieņemt otru kā atsevišķu reālu cilvēku, kuram ir sava dzīves vēsture, vajadzības, raksturs, un viņš nekalpo manu vajadzību apmierināšanai. Šim posmam raksturīgi attiecībās ienāk patiesas rūpes par otru, savstarpēja cieņa, draudzība. Attiecības iegūst citu dziļumu. Tas arī nav viegls un īss posms, bet daudz piezemētāks, reālāks, kad mēs ne tikai satiekamies ar otru realitātē, bet iepazīstam arī sevi caur šīm attiecībām.
Cik bieži būtu nepieciešams teikt otram “es tevi mīlu”, un ne tikai otrajai pusītei, bet arī bērnam?
“Nedomāju, ka ir jāseko kādam konkrētam ciparam dienas laikā. Droši vien arī šajā jautājumā var teikt – cik autoru, tik viedokļu. Katram mums ir savs raksturs, temperaments un sava attiecību pieredze, no kā izejot, mēs katrs veidojam attiecības ar otru – draugu, iemīļoto, vecākiem vai bērnu. No tā būs arī atkarīgs, cik brīvi mēs runājam par savām jūtām. Kādi man ir kontrakti attiecībās ar jūtu izpaušanu? Ir ģimenes, kurās no paaudzes paaudzē tiek ielikts neapzināts kontrakts nerunāt par jūtām. Cilvēki strādā un strādā, un par tādiem niekiem kā jūtas vienkārši nerunā, un tām atvasēm būs grūti bieži teikt savam bērnam šos vārdus “es mīlu Tevi”.
Es vienmēr saku, neko nevajag teikt tikai tāpēc, ka tas ir jāsaka, ja tas nenāk dabiskā ceļā. Ja tas nenāk dabīgi, bērns tāpat to sajutīs. Svarīgāka par šiem vārdiem ir emocionālā noskaņa, sakot šos vārdus. Bebītis jau arī nemaz nesaprot vēl šo vārdu nozīmi, bet viņš ar visām maņām uztver emocionālo balss toni, ar kuru mamma pie viņa vēršas. Kaut gan zinu mammas, kas ir teikušas, ka ar bērna piedzimšanu apzināti ir mācījušās katru dienu bērnam teikt šos vārdus, zinot, cik pašas ļoti ir ilgojušās no vecākiem tos dzirdēt. Lai arī sākumā tas ir nācis grūti, ar laiku tie vārdi kļūst ērtāki un brīvāk lietojami.
Ir ģimenes un pat kultūras, kur prasme runāt par savām jūtām un emocijām ir šūpulī ielikta, šiem cilvēkiem tas nāks dabiski un viņu bērni noteikti šos vārdus dzirdēs gana daudz. Tas būs arī saistīts ar emocionālo inteliģenci, kurai mūsdienās tiek pievērsta daudz uzmanība bērna audzināšanā, paskaidro psihoterapeite.
“Protams! Kāpēc nē? Atceramies, ka katrās attiecībās ir sava dinamika. Mēs katrs augam un maināmies kā personība, nobriestam, kaut kas mūsos mainās, iestājas vecumposma krīzes, kuras var ilgt pat 10-20 gadus, sākas jauns individuālās attīstības posms. Tas viss ietekmē arī pāra attiecību dinamiku. Un mēs zinām, ka ik pa laiku laikrakstos tiek sumināti pāri zelta vai dimanta kāzu gadadienās. Tātad, protams, ir iespējams mīlēt vienu cilvēku visu mūžu. Tam piekrituši arī zinātnieki.
Es domāju, ka cilvēks, pret kuru jūtam šīs pozitīvās jūtas var palikt tas pats, un mēs to varam saukt par mīlestību. Bet jūtas mainīsies, un droši var teikt, ka tās, kuras jutām pret otru attiecību vidū, nebūs tās pašas jūtas, ko jutīsim 80 gadu vecumā. Jūtas mainās, bet mēs joprojām to sauksim par mīlestību. Tāpēc pateikt, kas ir mīlestība, ir sarežģīti,” tā Līga.
Ja runājam par fizioloģisko mīlestību, tad tās stadijas kontrolē smadzeņu hormoni, un šeit ļoti precīzi iezīmējas vārdu salikums – jūtu ķīmija. Cilvēka smadzenēs ir apmēram 86 miljardi nervu šūnu jeb neironu. Cilvēka smadzeņu masa ir apmēram 1,4 kg un tilpums mērāms no 1300 līdz 1500 cm3. Šķiet fenomenāli, kā darbojas mūsu smadzenes! Tā kā tuvojas Valentīndiena, runāsim par smadzeņu hormonu ietekmi iemīlēšanās procesā.
Mīlas bioķīmijā darbojas vairāki hormoni: feromoni, feniletilamīns, noradrenalīns, dopamīns, testosterons, endorfīni, ositocīns. Apskatīsim, kā šīs vielas ietekmē mīlestības jūtas.
Feromoni – šis hormons atbild par partnera izvēli, savstarpējo pievilkšanos, seksuālu gatavību. Ja partnera smarža jeb feromoni uzbudina, tad viņa/s ārējais izskats šķitīs daudz pievilcīgāks par pārējiem.
Feniletilamīns – iemīlēšanās stāvoklī cilvēka smadzenēs izstrādājas viela ar nosaukumu – feniletilamīns, ko mēdz dēvēt arī par “mīlas vielu”.
Spēcīgi izdaloties feniletilamīnam, šķiet, ka izaug spārni, un cilvēks ir gatavs veikt jebkādu varoņdarbu. Mēdz teikt, ka šī “mīlas viela” ir kā mīlas narkotika, kas būtiski ietekmē apziņas loģikas centrus, tāpēc visa turpmākā tādā stāvoklī esoša cilvēka rīcība visbiežāk nepakļaujas racionālam skaidrojumam.
Noradrenalīns – pulsa paātrināšanās, sirds dauzīšanās, uztraukums. Iemīlēšanās posmā iesaistās dopamīna sistēma, noradrenalīns un oksitocīns, kas atbild gan par orgasmu seksa laikā, gan veicina empātiju.
Dopamīns – to dēvē arī par cilvēka bioloģisko motivēšanas sistēmu. Dopamīns ir galvenā neiroķīmiskā viela, kas atbild par pievilcības, mīlestības un vēlmes pieredzi. Dopamīna izdalīšanās eiforiskā sajūta izraisa laimes sajūtu, arī jau pieminēto “rozā briļļu” aizmiglotību, kad iestājas aklums pret iemīļotā trūkumiem.
Testosterons – dzimumtieksme. Testosterons ir viens no hormoniem, kas stimulē vīriešu un sieviešu dzimumtieksmi. Zems testosterona līmenis (zems T) var izraisīt zemu libido.
Endorfīni jeb laimes hormons. Ja runājam par attiecību tematu, tad šis hormons atbild par seksuālo baudu, seksa sasaisti ar mīlestību.
Oksitocīns – šis hormons atbild par pieķeršanos un saistību uzņemšanos. Visticamāk, ka tieši oksitocīns ir galvenais hormons, kas ietekmē cilvēku seksuālo uzvedību, lielā mērā tādēļ, ka mīlēšanās ietver daudz un ilgstošus pieskārienus un skūpstus, kas aktivizē oksitocīna ražošanos. Vislielāko koncentrāciju oksitocīns sasniedz orgasma laikā. Tā ietekmē partneri pēc patīkamas mīlēšanās parasti jūtas īpaši tuvi viens otram, saka mīlestības pilnus vārdus un attiecības starp viņiem kļūst tuvākas un ciešākas.
Zinātnieki uzskata, ka mīlestība – vismaz tās fizioloģiskajā izpratnē izbeidzas tad, kad ir izsmelti oksitocīna krājumi.
Zinātnieki noteikuši diezgan precīzi to, ka apmēram pēc četriem gadiem pieķeršanās saikne kļūst vājāka, tādējādi jāsecina, ja ir vēlme saglabāt partnerattiecības ilgāk, nepieciešams padomāt, kā celt savu oksitocīna līmeni un nodrošināt, lai oksitocitīns pastāvīgi aktīvi izdalās.
Piektdien, 28.janvārī, Tukuma slimnīca uzņēma viesus – 13.Saeimas deputātu, Veselības ministrijas Parlamentāro sekretāru Ilmāru Dūrīti, kustības “Par” izpilddirektoru Miku Celmiņu un kustības “Par” biroja vadītāju Lieni Milleri, lai iepazītos ar slimnīcu, tās mērķiem, attīstības vīziju un arī ar problēmām, ar kurām nākas saskarties tieši reģiona slimnīcai. Tāpat sarunā piedalījās Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.
Tukuma slimnīcu sarunā pārstāvēja direktore Dzintra Rabkeviča, galvenais ārsts Andris Aleksīns un galvenā māsa Inita Lazare.
Pamatojot vizītes iemeslu, Veselības ministrijas Parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis pauda, ka slimnīca ir ļoti nozīmīga vieta Tukuma novadā, tāpēc klātienes iepazīšanās un uzklausīšana ir ļoti būtiska, lai meklētu kopīgi risinājumus tam, lai veselības nozari pilnveidotu gan valstiski, gan lokāli.
Attīstība slimnīcā noris nepārtraukti, to pierāda darbi. Kā svarīgākos būtu jāizceļ: pilnveidota skābekļa sistēma, terapeitiskā profila gultas ārstniecības nodaļās aprīkotas ar pacientu novērošanas monitoriem, papildināts aprīkojums intensīvās terapijas nodaļā un pārējās ārstniecības nodaļās, veikts remonts gan bērnu nodaļā (patreiz terapijas nodaļa), gan ķirurģijas nodaļā un ambulatorajā daļā, gan slimnīcas ieejas mezglā u.c.. SIA ,,Tukuma slimnīca” saskaņā ar Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (tupmāk- VOMK) 2021.gada 26.oktobra un 2021.gada 28.oktobra sēdēs pieņemtajiem iekļauta VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” sadarbības iestāde .
“Šobrīd slimnīcā iegādātās iekārtas un kopējās sistēmas uzlabošana ir liels solis pretim tam, lai arī tad, kad beigsies Covid-19, slimnīcas personāls varētu turpināt kvalitatīvi strādāt,” komentēja Dz. Rabkeviča.
Sarunas laikā tika iezīmētas problēmas, kas apgrūtina iestādes ikdienas darbu. Viena no galvenajām ilgtermiņa problēmām tika minēta – speciālistu trūkums, tāpēc gan slimnīcas vadība, gan Veselības ministrijas pārstāvis ir vienisprātis, ka šī problēma jārisina kopīgiem spēkiem valsts līmenī.
Jāpiemin, ka Tukuma novada dome arī ir liels atbalsta mehānisms speciālistu piesaistē. G. Važa bilda: “Jaunajiem speciālistiem tiek piedāvāti arī dzīvokļi, bet Rīgas tuvums, iespējams, ir iemesls, kāpēc speciālistu mums trūkst.”
Runājot par uzlabojumiem, gan slimnīcas vadības, gan pilsētas domes plānos ietilpst uzlabot slimnīcas ārējo veidolu, taču vadītāji cer uz valsts atbalstu.
Sarunā piedalījās arī “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” žurnāliste Agita Puķīte, uzdodot jautājumus, kas ir svarīgi iedzīvotājiem. Viens no jautājumiem bija par bērnu nodaļu. Paskaidrojumam jāatgādina, ka šobrīd spēkā ir Veselības ministrijas regulējums Par VOMK sēdē pieņemtajiem lēmumiem bērnus nepieciešamības gadījumā stacionēt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).
Visu diennakti SIA “Tukuma slimnīcā” bērni var saņemt nepieciešamo ārsta-pediatra palīdzību/konsultāciju, griežoties uzņemšanas nodaļā.
Vienlaikus direktore atgādināja, ka tiklīdz Covid-19 izplatība mazināsies, bērnu nodaļa atkal būs pieejama bērniem un viņu ārstēšanai.
Arī Tukuma slimnīcas uzņemšanas nodaļa nav izņēmums traumu pieaugumu ziņā īpaši pēdējā laikā. Slimnīcas ārsti vērš uzmanību par drošības pasākumu ievērošanu, baudot ziemas priekus gan lieliem, gan maziem.
Ziemas priekus varam baudīt dažādos veidos, tāpēc svarīgi ir domāt par drošību un par to laikus stāstīt arī bērniem un jauniešiem.
Darbinieki vērš uzmanību, ka ir kategoriski aizliegts vilkt gan bērnus, gan jauniešus, gan pieaugušos ar ragaviņām vai citiem atribūtiem aiz motorizētiem transportlīdzekļiem!
Vienlaikus jāatgādina par drošību, vizinoties ar ragaviņām no kalna. Ārsti iesaka uz kalniņu doties dienas gaišajās stundās, jo tumsā ir īpaši grūti redzēt iespējamos šķēršļus: kokus, izciļņus utt., kuriem izdoroties, var radīt ļoti būtiskas traumas. Tāpat svarīgi vienam otru redzēt, lai nenotiktu sadursme savā starpā.
Tāpat jāpiedomā pie tā, kāds ir kalniņa attālums no ceļa braucamās daļas, jo slīdēšanas procesā var notikt negaidīta sadursme. Tas pats attiecas uz kalniņiem, kas atrodas tuvu ūdenim: upēm, ezeriem, dīķiem.
Slēpošanas trasēs un baudot ziemas priekus uz slidām ārsti atgādina par speciālā epikējuma pielietošanu!
Un, protams, jāizvēlas laikapstākļiem atbilstošs apģērbs gan maziem, gan lieliem! Svarīgi vienmēr ir uzvilkt cepuri, šalli, cimdus, vēlams termoveļu, kā arī jārūpējas par to, lai kājas vienmēr būtu siltas.
Nepieciešamības gadījumā aicinām doties uz SIA “Tukuma slimnīca” uzņemšanas nodaļu. Neatliekamās situācijās nekavējoties zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 113.
Vēršamies pie Jums ar lūgumu. Lai arī cik par esošo situāciju nerunātu televīzijā vai nerakstītu presē, ir daļa cilvēku, kuriem nav skaidri valstī esošie noteikumi.
Saskārāmies ar situāciju, ka slimnīcā ieradās kāds kungs, kurš lūdza sertifikātu, asarām acīs sakot, ka tas nepieciešams, lai iegādātos pārtiku. Pēc sarunas tapa skaidrs, ka minētais kungs nav vakcinēts, līdz ar to viņam arī nav sertifikāta, un viņam atteikta piekļuve vienā no tirdzniecības centriem mūsu pilsētā.
Kungs epidemioloģiskās drošības prasības situāciju nebija sapratis, viņš domāja, ja atteikts ieiet konkrētajā tirdzniecības centrā, tad viņš netiek nevienā pārtikas veikalā.
Pēc šī atgadījuma sapratām, ka lieku reizi nenāktu par ļaunu atgādināt cilvēkiem par iespējām gan tiem, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19, gan tiem, kuri vēl nav, gan tiem, kuri ir vakcinācijas kursu uzsākuši.
Mēs visi zinām, ka ir cilvēki, kuri neskaidrību gadījumā pie kāda vēršas, bet ir tikpat daudz cilvēku, kuri savā nezināšanā tā arī paliek.
Mēs ļoti lūdzam runāt ar saviem līdzcilvēkiem, lai nerastos situācijas, ka kāds, neizprotot, kur var un kur nevar iepirkties, paliek bez pārtikas vai citām pirmās nepieciešamības precēm.
Atgādinām - no 15.novembra bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem var apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.
Lai vērstu sabiedrības uzmanību rūpēties par ikviena indivīda mentālo veselību, SIA "Tukuma slimnīcas" *Veselības ministrijas projekta ietvaros piesaistītā psihoterapeite Līga Vaivade-Kalnmeiere stāsta par to, kas ir psihoterapija, kā zināt, vai cilvēkam tā nepieciešama, un kādi ir pirmie signāli, kas liecina, ka pienācis laiks pievērst vairāk uzmanības mentālajai veselībai.
Kas vispār ir psihoterapija?
Līga strādā ar pārliecību, ka psihoterapija ir īpašas terapeitiskas, drošas un uzticamas attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās klientam ir iespēja iegūt vai atgūt emocionālo un fizisko līdzsvaru dzīvē.
Psihe ar ķermeni ir saistīta. Viss, kas notiek ar mums emocionāli, atspoguļojas arī mūsu ķermenī (kaulu lūzumi, veģetatīvā distonija, nervu tiki, vīrusi, aptaukošanās vai gluži pretēji – strauja novājēšana, utt.).
Terapijas laikā tiek piedāvāti apstākļi, kas pilnībā ļauj sevi atklāt. Var runāt par savu reālo pieredzi, kas gūta un piedzīvota pagātnē, līdz sāc iedziļināties nepiepildītajās vēlmēs, visā tajā, kas varēja notikt vai arī kam būtu vajadzējis notikt.
Kam terapija ir domāta?
Terapija pavisam noteikti ir domāta jebkuram cilvēkam.
Kā praktiski noris terapija, ja nekad neesmu bijusi, kas man būs jādara?
Terapijai nav speciāli jāgatavojas. Pats galvenais esi tu, tavs ķermenis un tava psihe.
Tā ir īpaša terapeitiska saruna, kuras centrā būsi Tu un Tava dzīve. Savu ceļu dzīvē katrs iet pats, terapeits ir tikai sabiedrotais vai pavadonis kādā ceļa posmā.
Kā lai zinu, vai man terapija ir nepieciešama?
Tas ir interesants jautājums. Reizēm tas ir tad, kad vairs nav spēka vai resursu to smagumu paņemt sev. Un tie, kuriem tā nebūtu tik ļoti nepieciešama, kā vairāk palīdzoša, atbalstoša un pavadoša, tie spēj sevī saskatīt iespēju uzdrošināties. Tā ir liela uzdrošināšanās iet terapijā. Milzīga! Tas nozīmē pa mazam iepazīt sevi, ieraudzīt sevi un savu dzīvi tā patiesi, būt pašam patiesam pret sevi. Tas citreiz nemaz nav tik viegli!
Citreiz ir vieglāk vienkārši darīt to, kas ir jādara, neiedziļinoties sevī (jo zemapziņa zina, ka tā ir vieglāk un sargā). Es vienmēr ar cieņu izturos pret klientu, kurš ir atnācis un uzticējis man savas domas, jūtas, dzīves notikumus… Es zinu, kā tas ir un ko tas prasa no klienta. Tas nebūt nav viegli!
Ja eju pie psihoterapeita, tas nozīmē, ka man kaut kas nav kārtībā?
Nē, nebūt! Tas nozīmē, ka es rūpējos par savu psiho-emocionālo veselību. Tas nozīmē, ka man rūp tas, kā es jūtos. Tas nozīmē, ka man rūp mana dzīves kvalitāte.
Citreiz tas nozīmē, ka ir kaut kas, ar ko es gribu sevī strādāt. Citreiz tas nozīmē to, ka man ir nepieciešams otram pastāstīt, kā man patiešām iet, bet es nevaru to stāstīt ne ģimenei, ne draugiem, jo citi nesapratīs vai nedrīkstu konfidencialitātes dēļ, vai nedrīkstu, jo negribu citiem visu laiku gausties… Un citreiz tas nozīmē, ka patiešām cilvēks ir apjucis savā dzīvē, un ir vajadzīgs kāds cilvēks no malas, kas palīdz atpiņķerēt to mezglu, kas palīdz sakārtot domas, jūtas… Tas var nozīmēt daudz ko, bet noteikti ne to, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā.
Vienmēr taču ar visu esmu ticis galā, kamdēļ man vajadzīgs terapeits?
Vai Tu vari iedomāties, kā tas ir, ja cilvēks vienmēr ar visu ir ticis pats galā? Cik tas varētu būt smagi, grūti? Kāda atbildība? Pašam ar visu tikt galā. Un vai vienmēr vajag ar visu tikt galā pašam?
Līdzīgi kā ķirurgs nespēj pats sev veikt operāciju vai zobārsts ārstēt savus zobus. Mums vajag speciālistu, kurš palīdz iepazīt mūsu psihi, lai labāk iepazītu un izprastu sevi, savas attiecības un reakcijas.
Citi saka – man ir draugi, man nevajag terapeitu. Droši vien tā arī tajā brīdī tad ir. Es nevienu nekad necenšos pārliecināt, ka kādam ir nepieciešama psihoterapija, ja cilvēks to nejūt un neredz kā iespēju, tātad nav īstais laiks, tātad pastāv kaut kāda pretestība.
Es neuzticos… baidos, ka informācija “aizies tālāk”...
Konfidencialitāte ir manas profesijas svēts ētikas kodekss. Es parasti jau pirmajā sesijā par to runāju ar klientu, paskaidrojot, ko tas nozīmē.
Es esmu sertificēta Latvijas psihoterapeitu biedrībā un mums ir sava ētikas komisija. Strādāju šajā jomā jau vairāk kā 12 gadus un neatceros, ka jebkad ētikas komisijai būtu jārisina šāda sūdzība, ka ir pārkāpta konfidencialitāte. Tas ir svēti! Bez tā nav jēgas terapijai.
Ko terapija var dot?/ieguvumi
Uz to man gribas atbildēt ar pretjautājumu. Ko Tev dod patiesa saruna stundas garumā par Tevi un Tavu dzīvi? Katram droši vien nāk sava atbilde. No pieredzes, cilvēki iegūst lielāku mieru, gūst citu redzējumu uz situācijām vai notiekošo, spēj vairāk pieņemt sevi (kas nozīmē, ka cilvēks kļūst arī mazāk kritisks un prasīgs no sevis) un arī apkārtējos.
Tā ir iespēja iepazīt sevi labāk, citreiz tā ir iespēja sevi sadzirdēt ar ārējo ausi, ko es saku. Ticiet man, tas skan pavisam citādāk nekā iekšējais dialogs! Tā ir iespēja risināt Jums svarīgus jautājumus un uzlabot savu pašsajūtu. Risināt attiecības un daudz daudz vairāk…
Vai pietiek ar vienu sarunas reizi?
Vai var pietikt ar 45 minūtēm, lai atrisinātu kaut ko, ko cilvēks sevī, iespējams, ir lolojis 35-40 gadus? Nu nē! Psihoterapeiti nav burvji, mums nav burvju puteklīši vai burvju nūjiņa un pat arī ne zelta zivtiņa.
Pirmajā sarunā mēs apjaušam, kas ir tā tēma, kas ir atvedusi cilvēku pie manis. Tad seko iepazīšanās, mērķa noskaidrošana, un palēnām mēs sākam darbu. Psihe arī nav no plastilīna. Viņai nemaz tik ļoti nepatīk pārmaiņas, kur nu vēl straujas.
Citreiz cilvēkiem liekas, nu ko tur var daudz runāt!? Un tad es saku, mīļie, tas nav kā traktoram nomainīt skrūvi! Tas ir darbs ar cilvēka psihi! Tas ir ārkārtīgi delikāts, smalks un laiku prasošs process, kurā cilvēks otram atklājas lēni, un izmaiņas notiek pakāpeniski. Galvenais ir regularitāte.
Pāris pazīmes, kas liecina, ka būtu nepieciešams piestrādāt pie mentālās veselības.
Jāsāk ar to, ka piestrādāt pie mentālās veselības mums visiem vajag ik dienu.
Nav jau tā, ka cilvēks aiziet terapiju, to pabeidz un viss, tagad viņš var vairs nerūpēties par savu mentālo psihoemocionālo veselību. Tas ir līdzīgi kā Tu nopērc mašīnu. Nav jau tā, ka Tu viņu nopērc un tagad brauc tikai. Tev visu laiku ir jāuzrauga dažādi rādītāji, visu laiku ir jāveic regulāras apkopes un tml.
Biežākās tēmas, ar kādām cilvēki griežas pie psihoterapeites Līgas. Vai atpazīsti sevi?
Tās ir attiecības (ģimenē, pārī, darbā, ar draugiem un tml.);
“grābekļi”, kas atkārtojas dzīvē;
Pēdējā laikā ļoti izplatītas psihosomatiskās saslimšanas. Kad ārsts ir izmeklējis visu iespējamo un beigās saka – tas ir uz nervu pamata. Vai ļoti populārā veģetatīvā nervu distonija. Vai citas psihosomatiskas saslimšanas;
Paaugstināts stress;
Pēctraumatiskā stresa sindroms;
Neapmierinātība ar savu dzīvi vai kādu situāciju dzīvē;
Ēšanas traucējumi;
Depresija;
Izdegšana
Trauksme, nemiers;
Pašnāvības domas;
Krīze;
Citreiz cilvēks vienkārši ir nolēmis iet šo garo psihoterapijas ceļu sevis iepazīšanā;
U.c.
* Projekts “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija” (https://www.vm.gov.lv/lv/media/3459/download)
Tukuma Slimnīca - Neatliekamās palīdzības daudzprofilu lokālā slimnīca ar 100 gultām. Apkalpes zonā ir 50 000 iedzīvotāju.
